Mikrobiota ir mikroorganismu populācija, kas atrodas dažādās ķermeņa vietās, (Susic et al., 2020). Daži autori mikrobiotu apraksta pat kā daudzpusīgu un dinamisku procesu, kas sastāv no mikroorganismu sugu kopuma. (Kang et al., 2017).
Mikrobiotai ir liela ietekme uz vielmaiņu un imunitāti, kā arī bērna veselību kopumā. Pētījumi arvien vairāk pierāda mikrobiotas saistību ar imūnsistēmas izmaiņām, kas tādējādi var ietekmēt bērna veselību un attīstību (Thursby et Juge, 2017).
Ir zināms, ka mikrobiotas funkcijas ietver arī aizsardzību pret patogēniem, angioģenēzes (jaunu asinsvadu veidošanos) stimulēšanu, tauku uzglabāšanas regulēšanu un barības vielu apstrādi. (Aguilera, Dagher et Kloepfer, 2020).
Zarnu trakta mikrobiota
Cilvēka kuņģa-zarnu traktu kolonizē bagātīgs un daudzveidīgs mikroorganismu kopums, kas pazīstama kā zarnu mikrobiota, kura ir viena no vislielākajām, un kurai ir liela ietekme uz saimniekorganismu fizioloģiju (Sánchez-Quinto et al., 2020).
Zarnu baktērijām ir izšķiroša nozīme imūnās un vielmaiņas homeostāzes uzturēšanā un aizsardzībā pret patogēniem. Kuņģa-zarna traktā dzīvo vairāk nekā 1014 mikroorganismu (Thursby et Juge, 2017).
Zarnu trakta mikrobiomas izmaiņas asociējas ar dažādām veselības problēmām. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka zarnu mikrobiotas izmaiņas, saistās ne tikai ar gastro – intestinālajiem traucējumiem, bet arī ar alerģiskām saslimšanām un autiskā spektra traucējumiem (Sarris, Jerome, 2019).
Zarnu mikrobiota ir galvenais imūnās sistēmas stimuls. Ir zināms, ka proporcionāla zarnu mikrobiota zīdaiņa vecumā ir svarīgs faktors, tālākai veselības uzturēšanai. Mikrobiotas nelabvēlīgas izmaiņas var radīt gan īslaicīgas, gan ilgstošus veselības traucējumus (Leonardo Mancabelli et al., 2017).
Zarnu trakta mikrobiotas veidošanās
Lai gan iepriekš uzskatīja, ka augļa zarnas ir sterilas, un kolonizācija sākas pēc dzemdībām, pētījumi liecina, ka bērna mikroorganismu kolonizācija sākas jau intrauterīni.
Daži pētījumi apstiprina hipotēzi, ka augļa zarnu mikrobioms rodas no baktēriju amniotiskā šķidruma norīšanas, tomēr mehānisms, kā tieši tas notiek, nav pilnībā izskaidrots.
Sākotnējais mikrobioms attīstās pirmajās sešās dzīves nedēļās, kas stabilizējas pirmajos trīs gados. Jaunākie pētījumi ir pierādījuši, ka zarnu mikrobiotu attīstību ietekmē cilvēka bioģeogrāfiskie faktori, piemēram, rase, etniskā piederība, uzturs un dzīvesveids.
Mikrobiotas ietekmējošie faktori
Izteiktākā kuņģa-zarna trakta kolonizācija ar mikroorganismiem sākas pēc dzimšanas un parasti nostiprinās līdz pirmajai dzīves nedēļai.
Mikrobiotas attīstību ietekmē tādi faktori kā dzemdību veids, mātes maksts mikroflora, gestācijas nedēļa piedzimstot, hospitalizācijas ilgums un barošanas metode. Zīdaiņu mikrobiota sastāvs ir dažāds un var kļūt nestabils laika gaitā, dažādu faktoru dēļ (Nance et al., 2020).
Pirmo trīs dzīves gadu laikā mainās kuņģa zarna trakta mikrobiota – to ietekmē barošana ar krūti, cietas pārtikas ieviešana bērna uzturā un cilvēku skaits, kāds dzīvo kopā.
Dzemdību veids
Vaginālu dzemdību gadījumā bērns vispirms saskarās mātes mikrofloru un jaundzimušā zarnu traktu kolonizē mātes maksts baktērijas, bet ķeizargrieziena dzemdību laikā bērns nesaskaras ar mātes maksts mikrofloru (Butler et al., 2020).
Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka māte savas baktērijas pārnes uz zīdaini gan no maksts, gan no zarnām un ādas (Steen Mortensen et al., 2021).
Bērniem, kuri piedzimuši ar ķeizargrieziena operāciju, ir lielāks risks uz aptaukošanos, astmas un gremošanas slimību attīstību nekā jaundzimušajiem, kas dzimusi vagināli.
Bērna uzturs
Bērna zarnu mikrobioma sastāvs ir dinamisks process, kas reaģē uz uztura pārmaiņām. Katram bērnam zarnu mikrobiotas mainība notiek individuāli arī pēc trīs gadu vecuma.
Pilngraudu produktiem, kas ir ar vitamīniem un minerālvielām, ietekmē mikrobioma sastāvu (Zheng, Ping et al., 2020). Zarnu mikrobiota sastāvs ietekmē arī uzturvielas. Īpaši agrīnās dzīves laikā, kamēr attīstās mikrobiota, svarīga ir pārtikas kvalitāte un vide, kurā ir ražota pārtika. Ūdens kvalitātei ir netieša ietekme uz mikrobiotu (Kortekangas, Emma et al., 2020).
Mainoties bērna uzturam, kad bērns sāk saņemt piebarojumu un jaunus pārtikas produktus, viņa mikrobioms ievērojami izmainās.Viens no viediem, kā var izmainīt zarnu mikrobiomu, ir ar diētas palīdzību (Suther, Cassandra et al.,2020). Probiotiķi var samazināt pret antibiotikām rezistentu celmu izplatību (van Best et al., 2020).
Mātes piens
Īpaši svarīga zarnu mikrobioma veidošanai ir barošana ar krūti. Bērni, kuri tiek baroti ar krūti, saņem daudzveidīgas baktērijas, no kurām dažas ir iegūtas arī no ādas.
Par faktoriem, kas ietekmē krūts piena mikrobiomu, uzskata mātes veselību, ķermeņa masu, atopiju, diētu, imunoloģisko stāvokli, grūtniecības ilgumu, dzemdību veidu, antibiotiku terapiju un laktācijas fāzi.
Turklāt mātes piena mikrobioms pozitīvi ietekmē bērna uztura gremošanu un uzsūkšanos, kā arī zarnu barjeras nobriešanu un patogēnu aizsardzību. Individuāls dzīvesveids ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka zarnu mikrobioms sastāvu, pārpilnību un stabilitāti (Sánchez-Quinto, Andrés et al., 2020).
Mātes pienā esošie oligosaharīdi, kas ir kompleksi glikāni un nesagremojami cilvēkiem, ir galvenais mikrobioma substrāts, īpaši attiecībā uz Bifidobacteria (Nutricionist, Carolina et al., 2020).
Bifidobacteria, kas zarnās darbojas kā probiotiķis, labāk kolonizējas bērniem, kuri tiek baroti ar mātes pienu, nevis mākslīgo piena maisījumu. Bērni, kuri saņēma uzturā mātes pienu, zarnu mikrobioms ir daudzveidīgāks, nekā tiem, kas saņem mākslīgo piena maisījumu. Mehānismi, ar kuriem mātes piens veicina cilvēka veselību, joprojām ir neskaidri.
Antibakteriālā terapija
Antibiotiku lietošanas ietekme uz zarnu mikrobiomu ir jau sen zināma. Ir gadījumi, kad grūtniecības vai arī dzemdību laikā laikā mātei nākas lietot antibakteriālo terapiju.
Perinatālo antibiotiku lietošana var izraisīt sievietes makstī disbiozi, kas var ietekmēt arī jaundzimušā zarnu trakta mikrobu saturs, jo nav pilnvērtīga mātes maksts mikrobioma pāriešana uz bērnu (Sosa-Moreno et al., 2020).
Veicot ķeizargrieziena operāciju nereti, tiek pielietota antibakteriāla terapija – profilakses nolūkos. Antibiotiku profilakse samazina inficēšanās risku mātei un jaundzimušajam, bet antibiotiku meditēta mātes un jaundzimušā disbioze palielina citus veselības riskus jaundzimušajiem (Sosa-Moreno et al., 2020).