Ar jēdzienu funkcionāloi gastrointestināli traucējumi (FGIT) saprot zarnu trakta veselības traucējumus bez strukturāla vai bioķīmiska cēloņa – ar neskaidru patofizioloģisko mehānismu. Turklāt, tiek uzskatīts, ka FGIT ir cieša saistība ar zarnu mikrobiomu un tā mainību.
Standartizētajos pētījumos, iekļaujot fēču mikrobioloģisko analīzi bērniem ar sūdzībām par FGIT un veselu bērnu kontroles grupu, dati lielākoties atspoguļo informāciju par mikrobiālu dažādību, stabilitāti un kolonizācijas iezīmēm.
Piemēram, zīdaiņu kolikas arī daļēji tiek saistītas ar mikrobiālo disbiozi un ar to saistītajām metabolajām pārmaiņām – ar sekojošu vieglas pakāpes iekaisuma attīstību. Piemēram, bērniem ar kolikām ir samazināts Lactobacillus spp. un Bifidobacterium spp. dzimtas un paaugstināts patogēno Proteobacteria tipa baktēriju īpatsvars.
FGID iespējamās komplikācijas
| Īstermiņa | Ilgtermiņa |
| Ēdināšanas grūtības | Miega un uzvedības traucējumi |
| Krūts barošanas pārtraukšana | Bērnu migrēnas, astmas, atopisku slimību attīstības riska paaugstināšanās |
| Vecāku satraukums un bažas | Kopējās dzīves kvalitātes pasliktināšanās |
FGID klīniskās izpausmes
- Zīdaiņu kolikas – pēc Romas IV kritērijiem prolongētas un rekurentas zīdaiņa nemiera epizodes ar vokalizāciju līdzīgu raudām:
- “Trijnieku likums”:
- biežums vairāk kā 3 h/dnn
- vismaz 3 dienas nedēļā
- vairāk kā 3 nedēļu garumā
- Gastroezofageāls reflukss +/- regurgitācija – kuņģa satura retrogrāda pasāža barības vadā ar vai bez regurgitācijas un/vai vemšanu
- Funkcionāli aizcietējumi
- Funkcionāla caureja
- Ciklisks vemšanas sindroms
- Zīdaiņu dishēzija (bez aizcietējuma pazīmēm)
- Atgrūšana
- “Trijnieku likums”:
FGID mehānismi (koliku un funkcionālu aizcietējumu)
Ar GIT netieši saistīte:
- Ēdināšanas veids: mātes piens, maisījums, piebarojums
- Ēdināšanas paradumi (ēšanas higiēna? Vai varam ieviest tādu jēdzienu?)
- Bērna nervu sistēmas attīstība un psihiskā veselība
Ar GIT tieši saistītie:
- Gāzu veidošanās
- Zarnu motilitāte
- Iekaisīgi procesi zarnās
- Izmainīta zarnu mikrobiota (disbioze)
ZARNU MIKROBIOTA
Zarnu mikrobiota ir mikroorganismu kopums, kas apdzīvo gastrointestinālo traktu, kas bērna vecumā ir atkarīgs no gestācijas laika, dzemdību veida, mātes mikrobioma, barošanas veida, medikamentu saņemšanas (antibiotikas, protonu sūkņu inhibitori, pre-, sin-, pro- biotiķi).
Zarnu mikrobiota ietekmē bērna imūnās sistēmas nobriešanu, zarnu sieniņas gļotādas caurlaidību, barības vielu uzsūkšanos un kopējo metabolismu. Fizioloģiskai jeb sabalansētai mikrobiotai ir svarīga loma zarnu homeostāzes uzturēšanā – patogēno mikroorganismu kolonizācijas prevencijā. Vairums pētījumu akcentē zarnu mikrobiotas attīstības nozīmību agrīnajā bērna vecumā kā nozīmīgu faktoru zarnu veselībai turpmākās dzīves laikā.
PĒTĪJUMU PĀRSKATS
Pētījumos izmantotais materiāls bija fēču paraugi (ņemti bērniem 0-5 gadu vecumā), kuros tika analizēta resnās zarnas mikrobioloģiskā daudzveidība. Pieņemts, ka pastāv korelācija starp mikrobiotas saturu fēču masā un resnās zarnas lūmenā. Izmeklējamais materiāls tika salīdzināts bērniem ar FGIT un veseliem indivīdiem kontroles grupā.
Normā jaundzimušā zarnu traktu pirmajās dienās un nedēļās sāk apdzīvot Staphylococcus, Streptococcus un Enterococcus spp. (Firmicutes), kā arī Enterobacteriaceae spp. (Proteobacteria) un Bifidobacterium spp. (Actinobacteria). Turpmāk pievienojas Lactobacilli. Bet Bacteroides spp. normā atrod bērnu zarnu traktā no 12 mēnešu vecuma.
Pacientiem ar kolikām konstatēta disbioze, ko raksturo ievērojami samazināts skaits Lactobacilli spp. un Bifidobacteria spp., savukārt, palielināts Proteobacteria spp. skaits: Enterobacteriaceae dzimta, Acinetobacter ģints, E.coli un K.pneumoniae.
Funkcionālu aizcietējumu gadījumā ir konstatēts zemāks Lactobacilli saturs zarnu mikrobiotas sastāvā.
Galvenie pētījumu pārskata rezultāti saistāmi ar tādiem zarnu mikrobiotu ietekmējošiem faktoriem kā zīdaiņu ēdināšana un dzemdību veids:
ZĪDAIŅU ĒDINĀŠANA
Viens no nozīmīgiem zarnu mikrobiotu ietekmējošiem faktoriem ir zīdaiņa uzturs. Dažādos pētījumos konstatēts, ka atsevišķas krūts piena sastāvdaļas darbojas kā anti-mikrobiālie aģenti, kas var nomākt zarnu mikrobiotas dažādību, tā potenciāli aizkavējot patogēno baktēriju kolobnizāciju zarnu traktā.
Ekskluzīvi krūts barotiem zīdaiņiem novērots samazināts koliku gadījumu skaits. Savukārt, Rhoads et al. pētījumā tika konstatēts, ka ar māsklīgo maisījumu barotiem zīdaiņiem ir lielāka alfa-diversitāte (baktēriju sugu daudzveidība paraugā), salīdzinot ar ekskluzīvi barotiem zīdaiņiem.
Turklāt, koliku rašanās, ticamāk, nav saistīta ar krūts barošanas ilgumu un vecumu, kurā zīdaiņa uzturā ieviests maisījums. Tomēr vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka zīdaiņiem un bērniem ar funkcionāliem aizcietējumiem ir bijis ievērojami īsāks krūts barošanas periods.
DZEMDĪBAS UN ANTIBAKTERIĀLĀ TERAPIJA
FGIT sastop aptuveni 8% gadījumu no priekšlaicīgi dzimušiem bērniem. Nav novērotas būtiskas atšķirības starp stacionārā un mājdzemdībās dzimušu bērnu GIT veselību. Tomēr, konstatēta nozīmīga saistība to bērnu zarnu mikrobiomā, kuri dzimuši dabīgās dzemdībās salīdzinot ar ķeizargriezienu dzimušus bērnus.
Korpela et al. pētot mekonija mikrobiotas saistību ar koliku attīstību, secināja, ka dzemdību veidam vai antibiotiku lietošanai dzemdību laikā nebija ietekmes uz koliku attīstību zīdainim. Savukārt, Pärtty et al pētījumā netika atrasta saistība
Neskatoties uz to, ka aptuveni 20% zīdaiņiem ar kolikām pirmā dzīves mēneša laikā tika konstatēta infekcija un bija nepieciešama antibiotiku un probiotiku terapija; salīdzinot ar kontroles grupu Pärtty et al. pētījumā statistiski ticams apstiprinājums šai sakarībai netika iegūts.
SECINĀJUMI
Pētījumu dati norāda uz izmaiņām gan zarnu mikrobiotas dažādībā, gan stabilitātē, gan kolonizācijas atšķirībās bērniem ar un bez FGIT. Vairākos pētījumos bērniem ar kolikāmn tika konstatēts lielāks nosacīti patogēno baktēriju daudzums un mazāks “labo” baktēriju daudzums
Zarnu mikrobiota zīdaiņiem ir “visbāgātīgākā”, teorētiski tā sastāda lielāko daļu no fēcēs atrodamās mikrobioloģiskās daudzveidības, taču jāpatur prātā, ka iepriekš aprakstīto funkcionālo traucējumu gadījumos, izmainīts var būt arī mutes dobuma, barības vada un elpceļu mikroorganismu sastāvs, kas rezultātā atrodas arī fēcēs.
Svarīgi pieminēt, ka joprojām nav skaidri definēts, kas ir normāla un sabalansēta zarnu mikrobiota. Līdz ar to ir nepieciešamas turpmākas standartizētas pētījumu metodes par fēču mikrobiotas un FGIT saikni klīniski, lai vairotu izpratni par zīdaiņu un bērnu FGIT.
Atsauce uz orģinālavotu: https://www.mdpi.com/2072-6643/14/5/974